Gods Dievam augstībā un miers virs zemes!

  Miers ir viena no Ziemassvētku galvenajām vēstīm. Daudzos svētkos mēs runājam par mieru, novērtējam, cik tā ir liela dāvana, ka ir iespēja dzīvot mierā, bez kara. Tomēr tajā pašā laikā ir tik daudz nemiera mūsos pašos. Tik daudz uztraukumu, neziņa, bezcerība. Mēs varam tikai nojaust, kā jutās Jāzeps un Marija, kad viņi meklēja vietu, kur apmesties, bet nevaru iedomāties, ka viņi bezcerībā staigāja apkārt, nezinādami, ko iesākt. Lai gan cilvēki viņus neuzņēma un atstūma, viņiem bija pārliecība, ka Dievs viņus nav atstūmis un tiks atrasts risinājums arī šajā situācijā. Dieva apredzība viņus aizved līdz kādai kūtiņai, kur piedzimst Jēzus. Vai šajā kūtiņā valda nemiers, haoss? Par to varam pārdomāt. Man pirmā doma, kas nāk prātā ir, ka tur valda godbijīgs klusums, paļāvība un dievišķs miers. Ir piedzimis Miera Karalis. Viņš ir piedzimis, lai mūs samierinātu ar Dievu, ar cilvēkiem un ar sevi pašu. Lai mēs spētu piedot sev un citiem. Lai mūsu sirdī valdītu miers. To nav iespējams paveikt cilvēciskiem spēkiem. Skaļajā un trauksmainajā ikdienā tik viegli tas nav izdarāms. Bet, ja ļaujam Dievam piedzimt savā sirdī, tad nekas, kas ir ap mums vairs nespēj šo dievišķo mieru atņemt. To novēlu jums šajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā! Lai Dievs piedzimst jūsu sirdī un spētu dzīvot mierā ar sevi pašu, ar Dievu un līdzcilvēkiem!

No sirds pateicos Dievam par jums, par draudzēm, kurās kalpoju, par jūsu atbalstu un sirds siltumu. Vienmēr ir prieks redzēt, ka mīlat Dievu, savu dievnamu un par to rūpējaties, ka kalpojat ar tiem talantiem un spējām, ko Dievs jums ir devis. Paldies, ka mēs kopā varam augt ticībā, tuvoties Dievam, viens otru atbalstīt un mācīties cienīt. Uz to ceru arī nākamajā gadā.

Pateicībā un Dieva svētību vēlot –

 priesteris Toms