Talsu Romas katoļu draudzes baznīcas vēsture

   Romas katoļu ticību Talsu apvidū sludināja kopš 1231. gada 17. janvāra, pamatojoties uz atļauju kuršu valdnieka Lamekīna un Romas pāvesta sūtņa Balduīna noslēgto līgumu.

Katoļu pirmā baznīca, neliela koka ēka, uzbūvēta pirms 1403. gada uz viena no deviņiem pakalniem, tagadējā Baznīckalna. Reformācijas gados baznīcu nojauca. Tikko valdības institūcijas atļāva katoļticību, organizējās draudze. Dievkalpojumi norisa īrētās telpās fon Nolkena namā Nurmuižas ielā ( tagad K. Mīlenbaha ielā 22). Dievkalpojumus vadīja Kuldīgas un citu tuvāko draudžu priesteri.

1899. gada 1. janvārī nominētais Liepājas draudzes prāvests barons Eduards Mihails Joans Marija fon der Rops ( 1851-1939 ) , jurists un teologs, ar plašu ietekmes loku valdības instancēs, panāca Romas katoļticības atjaunošanu Kurzemē, arī lūgšanas namu un baznīcas būves atļaušanu.

Muižniece Antoņina Dzedzule, Talsu Romas katoļu draudzes locekle, dāvināja draudzei 0,5 ha zemes, ar ēkām un dārzu, uzturot prasību dzīvojamā sarkanķieģeļu namā ierīkot pastāvību kapelu ( lūgšanas namu ).

Talsu Romas katoļu draudze palika Lamiņu draudzes filiāle. Lamiņu draudzes prāvests Marcians Jurgaitis saņēma uzdevumu vadīt Talsu katoļu lūgšanas nama ierīkošanu. Kuldīgas Romas katoļu draudzes prāvests palīdzējis ierīkot lūgšanas namu , saņēma rīkojumu to iesvētīt. Enerģiskais un apdāvinātais Francisks Lukšo  ( 1893-1927) 1899. gada 30. maijā iesvētīja lūgšanas namu Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas godam. Katoļu draudze ieguva divas jaunas svētku dienas: 30. maiju un 8. septembri – svinēt dievnama iesvētīšanas un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienas.

Talsu Romas filiāldraudzi apkalpoja tuvāko draudžu prāvesti. 1937. – 1938. gadā draudzi aprūpēja Ventspils Romas katoļu draudzes prāvests Julijans Vaivods

( 1895 – 1990 ). Viņu nominēja par Liepājas draudzes dekānu, bīskapa ģenerālvikāru , konsekrēja par bīskapu. 1983. gadā Romas pāvests V. Em. Jānis Pāvils II viņu iecēla Latvijas pirmā kardināla godā.

Liepājas diecēzes bīskaps V. E. Antonijs Urbšs ( 1879 – 1965 ) nolēma nodibināt Talsu Romas katoļu draudzi, pirmo pastāvīgo priesteri Dominiku Maķejonoku nominēja 1939. gadā. Viņš apkalpoja Ārlavas ( Cīruļu ) filiāldraudzi , veidoja Laucienes draudzi.

II pasaules kara gados Talsu, Ārlavas, Laucienes un citas tuvākās draudzes tika uzticētas Liepājas bīskapa lēmumā mariāņu kongregācijas priesteriem Staņislavam Škutānam, Jānim Mendrikam, viņu palīgiem kleriķiem Boļeslavam Baginskim un Jānim Jaškovičam

( abus ordinēja par priesteriem ).

Staņislavs Škutāns 1944. gadā emigrēja, papildus studijās ieguva teoloģijas Doktora grādu, 1957.-1963. gadā bija pasaules mariāņu kongregācijas ģenerālis – pirmais un vienīgais latvietis tik augstā garīgajā amatā.

Pēckara gados Talsu un filiāldraudzēs kalpoja mariāņu kongregācijas tēvi priesteri Pēteris Upenieks ( arī rakstnieks, „ Balandnieku „ autors ) un teoloģijas Doktors Broņislavs Valpitrs. 1947. gada 1. novembrī P. Upenieku iecēla par pirmo Talsu dekanāta dekānu. Viņam izdevās nedaudz paplašināt Talsu lūgšanas namu, viņa palīgam Jānim Jaškovičam – uzbūvēt Cīruļu – Ārlavas baznīcu un Laucienes kapelu ( kapliču). Mariāņu kongregācijas priesteru kalpošana Talsu un apkārtnes draudzēs ilga 18. gadus.

Dekānam Jānim Silēvičam 1956. gadā izdevās organizēt un veikt plašu lūgšanas nama remontu – rekonstrukciju, panāktu ar V.E. bīskapa P. Stroda atbalstu.

Dekānam Leonam Dzenim, iesaistoties cīnītāju rindās par mieru pasaulē, bija iespēja organizēt un veikt kapitālremontu lūgšanu namā septiņdesmitajos gados un iesaistīt draudzē jaunus kristiešus – katoļticīgos, aizstāvēties pret pēdējo aktīvo vietējās padomju varas vēlmi likvidēt katoļu draudzi, lūgšanas namu atsavināt, lai ierīkotu tajā Talsu slimnīcas nodaļu.

1992.-1994. gadā draudzē kalpoja dominikāņu kongregācijas priesteri Vilhelma Lapeļa vadībā. Draudzē iesaistījās bērni un jaunieši, palielinājās aktivitātes lūgšanu nama un apkārtnes sakopšanā, svētceļojumu organizēšanā un norisēs.

1994.-1996. gadā Talsu draudzē kalpoja Ventspils Romas katoļu draudzes prāvests Agris Pāvils Lēvalds. Iesākās ekumēniskā sadarbība ar Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju M. Ludviku un baptistu draudzes mācītāju A. Šķuburu.

1996. gada 5. aprīlī Lielajā Piektdienā pirmo reizi notika Krusta ceļš pa Talsu ielām, kurš turpmākajos gados kļūst par starpkonfesionālu Kristus ciešanu apceres dievkalpojumu.

No 1998. līdz 2005. gadam,  Ziemeļkurzemes dekanāta dekāna Andreja Mediņa vadībā, notika katoļu draudzes lūgšanu nama rekonstrukcija – paplašināšana.

Liepājas diecēzes bīskaps V.E.Ā.A. Brumanis 1999. gada 5. decembrī iesvētīja lūgšanas namu par baznīcu.

2000.gada 16. aprīlī Pūpolu svētdienā dekāns Andrejs Mediņš iesvētīja pirmās ērģeles kopš nodibināta katoļu draudze. Ērģeles ir monsinjora Pētera Dupata dāvana. Tās saliktas meistara V. Šepeļeva vadībā.

Baznīcas rekonstrukcijas projekta autors arhitekts V. Liepa.  Metāla tabernākulu kala metālmākslinieks M. Zibens. Altāra gobelēnus auda rojeniece V.Lapiņa.

14 krustaceļa grafikas izveidoja mākslinieks J. Bārda.

Kopš 2002. gada katoļu baznīcā notiek Pareizticīgo draudzes liturģiskie dievkalpojumi.

2005. gada 13. septembrī notika svinīgais dievkalpojums Liepājas diecēzes bīskapa V.E. Vilhelma Lapeļa vadībā ar zvanu tornī 19. jūlijā iestiprināto zvanu „ ticība, cerība un mīlestība ” iesvētīšanu un pateicību visiem projekta īstenošanas atbalstītājiem, Talsu pilsētas domei, Z. Zajaņčkovskim, S. Suntažam, E. Stikānam, O. Bārei, J. Kļavai un ikvienam draudzes loceklim/loceklei.

Prāvesta mājas būve un labiekārtošana pabeigta 2007. gadā, projekta autore draudzes locekle, arhitekte M. Zēberga ( arī baznīcas solu projekta autore ).

Apkārtnes sakārtošana īstenota 2007.- 2008.gadā, ar Talsu Novada fonda, Talsu pilsētas domes un aktīvu draudzes locekļu un prāvesta M. Vozņaka svētību.

No 2008. līdz 2012. gadam draudzē kalpo poļu izcelsmes priesteris Marcins Vozņaks.

2012. gadā  notiek priesteru rotācija, un par draudzes priesteri tiek iecelts Toms Priedoliņš, savukārt pr. Marcins Vozņaks uzsāk kalpošanu Rīgas Kristus Karaļa draudzē.

2014. gadā baznīcā tiek veikts kosmētiskais remonts – atjaunots krāsojums, grēksūdzes telpā ieliktas durvis. Paralēli tiek veikti restaurācijas darbi Dievmātes altārgleznai, kura,  pēc darbu veikšanas, tiek ievietota altāra retabla centrālajā daļā.

2015. gada 8. februārī Kurzemes bīskaps iesvēta jauno altārgaldu.

2015. gada 1. jūnijā draudze atkal piedzīvo priesteru rotāciju. Līdzšinējais draudzes prāvests Toms Priedoliņš uzsāk kalpošanu Saldū, bet par Talsu prāvestu tiek iecelts priesteris Valdis Drīksna.