- Kritisks pārskats
Astroloģija
Diez vai mūsdienas tiek izdota kāda avīze vai žurnāls, kur nebūtu horoskopu. Daudzu privāto raidstaciju dienas programmā ir iekļauti astrošovi un astroloģiskā padomu došana. Ir zināms, ka, piemēram, politiķi, menedžeri un baņķieri neko neuzsāk, pirms nav konsultējušies ar savu astrologu. Ir firmas, kas , pieņemot darbā darbiniekus, ņem vērā, kādā zodiaka zīmē cilvēks dzimis. Kādreiz nievātā astroloģija, kas tika uzskatīta par pagātnes māņticību, šodien plaukst un zeļ visos sabiedrības slāņos. Kā pret to būtu jāizturas? Kādai būtu jābūt kristīgajai nostājai?
Kas ir astroloģija?
Astroloģijas sākumi rodami jau senās Babilonas zvaigžņu kultos. Tās pamatā ir ticība tam, ka pēc notikumiem zvaigžņu telpā, ko var ieraudzīt debesīs, var spriest par notikumiem uz Zemes. Turklāt šai ticībai tiek sniegti atšķirīgi pamatojumi. Ir cilvēki, kuri pieņem senāku uzskatu un apgalvo, ka zvaigžņu pasaule notikumus uz Zemes ietekmē tieši, taču ir arī cilvēki, kas apgalvo, ka starp norisēm uz Zemes un debesīs pastāv sava veida vienlaicība ( sinhronisms ). Tas, kurš prot izskaidrot zvaigžņu zīmes, var noteikt laika prognozi uz Zemes. Horoskopam ( šī vārda sākotnējā nozīme – „ izvēlēties stundu „ ) būtu jādod informācija par „ notikumu tendencēm „ , tādējādi palīdzot cilvēkam izvēlēties, ko darīt. Daudzi interesējas par, tā saucamo, dzimšanas horoskopu: tas nozīmē, ka pēc zvaigžņu un planētu atrašanās stāvokļa dzimšanas brīdī tiek noteikts cilvēka liktenis vai arī rakstura iezīmes. Astroloģija ir vulgāra nākotnes prognozēšana, ko var lasīt laikrakstos.
Astroloģija un zinātne.
Mūsdienās astronomija, kas ir zinātne, tiek atšķirta no ezotēriskās astroloģijas prakses.
No dabaszinātņu viedokļa astroloģija ir ezotēriskā prakse. Tās pieņēmumu pamatā ir pārliecība, kas zinātniski netiek akceptēta. Zvaigžņu un planētu stāvokļa tiešu ietekmi, kā to apgalvo astrologi, nav iespējams pierādīt.
Sinhronisma idejas pamatā ir maģiskā domāšana. Tiek uzskatīts, ka notikumi debesīs neiespaido notikumus uz Zemes, bet gan tos atspoguļo.
Mēģinājumi pierādīt to, ka zvaigžņotās debesis ietekmē notikumus uz Zemes, ir cietuši neveiksmi.
Astroloģija un kristīgā ticība.
Dažādu iemeslu dēļ Baznīcas attieksme pret astroloģiju dažādos laikos ir bijusi atšķirīga.
Kristietības pirmajos gadsimtos astroloģiju uztvēra kā kalpošanu elkiem. To pamatoja ar izplatīto zvaigžņu kultu, kad zvaigznes tika pielūgtas kā dievi. Tika izteikts nosodījums par visa veida gaišredzības formām, par ko rakstīts Vecajā Derībā.
Vēlajos viduslaikos un Renesanses laikmetā Baznīca īsu laiku bija atvērta astroloģijas mācībām. Tolaik, pamatojoties uz priekšstatu par visumu, tika uzskatīts, ka zvaigžņotajai debesij ir bijusi dabīga, fizikāla ietekme uz Zemi. Zvaigznes notikumus varot ietekmēt tāpat kā, piemēram, vējš, un zvaigžņu ietekmi var noteikt tāpat, kā paredzēt laika apstākļus. Šis domāšanas veids ietver bieži citēto teicienu: „ Zvaigznes neuzspiež, tās tikai dod virzienu ”. Lai arī toreiz Baznīca noliedza jebkādas gaišredzības formas, kas bija saistītas ar horoskopiem, robežas ne vienmēr tika stingri ievērotas.
Pēc astronomiskajiem atklājumiem 17. gadsimtā astroloģija zaudēja jebkādu racionālu pamatu. Līdz ar to arī Baznīca atgriezās pie sākotnējā uzskata, noraidot visas astroloģiskās prakses.
Ar ezotēriskas uzplaukumu, kam pakļaujas arī daži kristieši, tika atsākti apšaubāmi un Baznīcā neatzīti mēģinājumi izveidot „ kristīgu „ astroloģiju. Pamatojoties uz ideju par debesu un Zemes notikumu sinhronismu, kristiešiem dzimšanas horoskops būtu jāsaprot kā Dieva „ mīlestības vēstule „ . Tam būtu jāsniedz ziņas par cilvēka identitāti, tāpat arī par viņa dzīves iespējām un robežām.
Astroloģijas kritika.
Horoskopu pētīšana, astroloģija, hiromantija, pazīmju tulkošana un buršana, gaišredzības fenomeni, palīdzības meklēšana pie īpašiem starpniekiem ( mēdijiem ) – tajā visā slēpjas vēlme iegūt varu pār laiku, vēstures gaitu un galu galā pār cilvēkiem, kā arī centieni sev piesaistīt apslēptos spēkus. Visas šīs parādības ir pretrunā ar godu un cieņu, ko pavada mīloša bijība un kādu mums pienākas apliecināt vienīgajam Dievam.
( Katoļu Baznīcas Katehisms 2116 )
Lai gan mūsdienās pastāv dažādi astroloģijas virzieni, tie visi ir pretrunā ar kristīgo mācību.
Viens no nākotnes noteikšanas veidiem ir vulgārā astroloģija – gaišredzība, ko Baznīca jau kopš pirmsākumiem ir nosodījusi un nosaukusi par elkdievību. Lai arī kādas nākotnes izskaidrošanas formas tiktu izvēlētas, tās visas noved pie cilvēka brīvības zaudēšanas. Tādas prognozes bieži kļūst par pravietojumiem, kas piepildās paši no sevis.
„ Kristīgās „ astroloģijas jaunākās formas, kuru pamatā ir maģiskais izteikums: „ kas notiek zvaigznēs, tas notiek arī uz Zemes ” un apgalvojums, ka zvaigžņu stāvoklis cilvēka dzimšanas brīdī parāda „ Dieva mīlestības vēstuli „ , ir patvaļīgs apgalvojums. Tam nav pamata nedz Svētajos Rakstos, nedz Baznīcas mācībā. Saskaņā ar Baznīcas mācību, kristieša mūžīgo dzīvību nosaka kristība, nevis miesīgās dzimšanas brīdis. Tādēļ kristietis, runājot pārnestā nozīmē, dzīvo Jēra Asiņu zīmē un pēc savas garīgās dabas šai pasaulei vairs nepieder. Kristietis nedrīkst dzīvot, vadoties pēc zvaigžņotās debess norisēm, bet viņam sava dzīve ir jāsaista ar Dieva Valstības noslēpumu. Kristīts cilvēks savu personību, savas robežas un iespējas neatklāj lūkojoties zvaigznēs, savu aicinājumu viņš atrod uzlūkojot un uzklausot Kristu.
©Klements Pīlārs, Austrija
Sagatavojusi Sv. Damiāna lūgšanu grupa un brāļi kapucīni
Paldies arī Jānim Lullem
Imprimatur
+ Janis Pujats
Rīgas arhibīskaps – metropolīts
2010.gada 26. aprīlis
Talsu Katoļu Baznīca 