… par Cigun, Taidzi ?

• Kritisks pārskats

Cigun, taidzi 

     
   Mūsu sabiedrību pārņem dažādas ķīniešu prakses, piemēram, akupunktūra, akupresūra, cigun, taidzi, fenšui, tuina, kā arī tiek īstenotas japāņu formas – šiacu, reiki un dažādi šo terapiju metožu mūsdienu atvasinājumi. Lai cik atšķirīgi tie arī būtu, tiem ir viena kopīga iezīme – tie visi balstās uz spēku, kas saucas Ci (Ki). Ko mēs zinām par šo Ci, kāds pasaules uzskats tam ir pamatā un vai tam ir kāds sakars ar reliģiju? Šie jautājumi ir arī svarīgi kristiešiem.

„ Ki „ ir tikai Ķīnas kultūrai un pasaules uzskatam piederošs specifisks jēdziens, kam Rietumu valodā nav precīza tulkojuma.

„ Ki „ koncepts

„ Ki „ jēdziens ir daoisma reliģiskas koncepcijas pamatā.

„ Ki „(Ci) ir fundamentāls koncepts Ķīnas kultūrā un filozofijā, un tas veido pamatu reliģiskās domāšanas procesiem daoismā. Daoisma reliģiskajā  domāšanā Dao ir neatpazīstams un vārdā nenosaucams visa esošā pirmsākums. Dao un Ki jēdzieni nav savstarpēji šķirami. pasaules radīšanu šajā kultūrā iztēlojas kā Ki spēcīgu sablīvējumu vai miglainu, dūmakainu aptumšošanos. No šī vienveidīgā stāvokļa konglomerācijas ( konglomerācija – apvienošana, savienošana) procesā rodas viss tas, kas veido dzīvību. Arī cilvēka dzīvība tiek uzskatīta par neko vairāk kā Ki konglomerāciju. Kur tas ir, tur ir dzīvība, kur nav – nāve. Viss, kas ir dzīvs, dzīvo vienīgi caur Ki. Dažkārt pēdējos gados Ki vai taidzi tulko kā „ enerģijas plūsmu „ , „ gaisu „ , vai „ elpu „ .

Daoisms savā būtībā neatzīst Radītāju Dievu, bet tikai vārdā nenosaucamo, kas ieliek Ki spēku taustāmās lietās.

Ki, veselības kustība un ķīniešu medicīna

Pretstatā budismam, Daoismā personas saplūšana ar Dao tās zemes dzīves beigās netiek uzskatīta par kaut ko tādu, pēc kā būtu jātiecas. Tādejādi reliģijas mērķis ir ilgs mūžs un laba veselība. Vēlme pēc ķermeniskas nemirstības, kas noteiktos laika periodos izvirzījusies priekšplānā, pamudināja cilvēkus meklēt zāles, kas dotu mūžīgo dzīvi, meklēt nemirstību vai iespēju pašam sevī radīt nemirstības esenci vai eliksīru. Daļa no šiem meklējumiem ir centieni „ apēst „ vai uzņemt Ki tā tīrākajā formā, vai arī saglabāt dzīvību, saglabājot Ki sava paša ķermenī. Daudzās dažādās prakses un terapijas Ki kustībā ir domātas ar vienu kopīgu mērķi – uzņemt sevī šo dzīvinošo enerģiju vai arī izmantot un to vadīt. Ķīniešu medicīna uzskata, ka šī enerģijas plūsma un tās izmaiņas atbild par veselību un slimībām. Tāpēc terapiju primārais mērķis ir saglabāt tās līdzsvaru, izmantojot iedomātās līnijas jeb meridiānus.

„ Cigun „ tulkojumā nozīmē „ darbs ar „ Ki „ „ . Šeit ir runa par ķīniešu ķermeņa vingrinājumu, kas vienlaicīgi ir gan vingrināšanās meditācijā, gan tradicionālās ķīniešu medicīnas neatņemama sastāvdaļa. „ Cigun „ koncepcija izriet no daoisma reliģiskā un filozofiskā pasaules uzskata. Šo vingrinājumu mērķis ir uzņemt un stiprināt sevī „ Ki „ enerģiju, lai iegūtu veselību un labsajūtu.  pastāv vairāk nekā 3600 dažādu „ cigun  „ veidu. Starp tām ir gan tikai ķermeņu vingrinājumi, gan arī maģiskas spiritisma prakses. Dažas „ cigun „formas asi kritizē arī ķīniešu zinātnieki, jo tās, cik zināms, var izraisīt psihozes.

Ki un Rietumu ezotēriskā doma

Dažādās Ki prakses bija aizliegtas Mao laika komunistiskajā Ķīnā to reliģiskās nozīmes dēļ. Ezotērikas uzplūda laikā, kas aizsākās ap 1970. gadu, daudzas no šīm praksēm tika ieviestas  Rietumvalstīs un tur arī iesakņojās. Rietumu Ki prakses ir daoisma, budisma un Rietumu ezotēriskas domāšana sajaukums.

Rietumu ezotēriskā ķīniešu „ Ki „ koncepts bieži tiek jaukts ar citiem elementiem, piemēram, ar hinduisma čakru ideju.

„ Taidzi „ , zināma arī kā ēnu boksēšana, burtiskā tulkojumā ir „ augstākā enerģija „ . Pretēji apgalvojumiem, ka taidzi ir tūkstošgadīga tradīcija, tā tika izveidota tikai 19. gadsimtā. Pēc šīs sistēmas „ Ki „ plūsma jāveicina, lietojot ļoti lēnas ķermeņa kustības, it kā cīnoties ar iedomātu pretinieku.

Kritika

   Ki ietilpst daoisma pasaules uzskatā ( un Rietumu ezotēriskas pasaules uzskatā ), tas ieņem to pašu vietu, ko kristīgajā ticībā ieņem ticība uz Dievu kā personu. Kristīgajā pasaules uzskatā visums nebalstās uz bezpersonisku spēku, bet uz mīloša Dieva radošo gribu. Dzīvības spēks nav enerģija, kas nāk no dabas. Tā ir īpaša, neaptverama Dieva dāvana.

„ Ki „ koncepts ir spekulatīvs, maģiska vai garīga rakstura plānojums, kas līdz ar to ir reliģiska ideja. Nepastāv nekāds uz faktiem balstīts pierādījums ne „ Ki „ eksistencei, ne enerģijas meridiāniem ķermeņa iekšienē, ne arī tā saucamajām čakrām.

Šo prakšu izplatība ir saistīta ar New Age kustību, kas pamudina uz visu, kas veicina kultūru un reliģiju sajaukšanos un skaidri dod priekšroku Austrumu idejām. Visu uz „ Ki „ vērsto terapiju – akupunktūras, akupresūras, šiacu, cigun, taidzi – terapeitiskais efekts var tikt izskaidrots, arī nepieņemot kosmiski visaptverošo spēku. Galvenokārt, tas ir saistīts ar vienkāršu atslābināšanos un elpošanas vingrinājumiem, kuru laikā dažkārt tiek izmantoti dažādu veidu pieskārieni.

No kristīgā viedokļa, šīs prakses būtu jāuztver negatīvi tāpēc, ka, veicot šādas ārstnieciskās darbības, tālāk tiek nodots arī reliģiskais koncepts, ko nevar savienot ar kristīgo ticību.

 

©Klements Pīlārs, Austrija

Sagatavojusi Sv. Damiāna lūgšanu grupa un brāļi kapucīni

Paldies arī Jānim Lullem

 

 

Imprimatur

+ Janis Pujats

Rīgas arhibīskaps – metropolīts

2010.gada 26. aprīlis