- Kritisks pārskats
Joga
Domājot par jogu, ir jāatzīmē tas, ka daudzi šodien uzsver tieši ķermeņa vingrinājumu un spriedzes mazināšanas nozīmi. Nav brīnums, ka joga bieži tiek izprasta kā indiešu veselības uzlabošanas ( Wellness ) stratēģija. Tie, kuri ar jogu nodarbojas ilgāku laiku, nojauš, ka jogu tikai kā vingrinājumu kompleksu bez tās saistības ar garīgo dimensiju nav iespējams saprast. Indietis, kurš apmēram pirms 100 gadiem jogu ieviesa Rietumos, nešaubījās par to, ka joga ir garīgs dziedināšanas ceļš, kas balstīts uz hinduisma mācību. Pēdējos gadu desmitos jogu praktizē arī ļoti daudzi kristieši. Šī interese pieaug arvien vairāk. Tādejādi var rasties vairāki svarīgi jautājumi: vai jogu var nošķirt no reliģiskās filozofijas? Vai to var praktizēt kā tīru, šķīstu veselības uzlabošanas metodi? Vai varbūt jogas reliģiskā nozīme ir tik neskaidra, ka ir iespējama kristīgā joga?
Kas ir joga?
Joga no sanskrita valodas – yuj – nozīmē „ sasaistīt „, „ iejūgt „, „ aizjūgt „, kā arī „ savienot „. Joga ietver plašu vērtību un garīgo pozu kopumu, kas Indijā ir attīstījies 5000 gadu laikā un var tikt uzskatīts par īstu indiešu civilizācijas pamatu. Jogu var saukt par „ psihiski garīgo tehniku „ , kas ir raksturīga Indiešu kultūrai.
Indiešu garīgās tradīcijas balstās uz četriem pamatjēdzieniem – karma, maja, nirvāna, un joga. Karma apraksta cēloņu un mijiedarbības likumu, pēc kā veidojas pārdzimšanas ( reinkarnācijas ) loks. Maja ir kosmiskā ilūzija, kas cilvēkā uztur spēku tik ilgi, kamēr viņš neapzinās savu patieso dievišķo dabu. Nirvana ir augstākā, neaprakstāmā patiesība, transcendence.
Ar jēdzienu joga tiek apzīmētas visas metodes un tehnikas, ar kurām cilvēks var veicināt savu izaugsmi, kļūt dievišķs un caur atklāsmi tikt atbrīvots no pārdzimšanas loka.
Pastāv ļoti daudz dažādas jogas. Rietumos ir izplatījušās: izzināšanas joga ( piem.,Jana joga ), labo darbu joga ( Karma joga ), joga, kuras centrā ir cieņa un mīlestība pret dievišķību ( bhakti joga), Tantra joga, kuras atzars ir Hatha joga – šīs jogas ķermeņa vingrinājumi iesākumā bija paredzēti tam, lai sagatavotos un palīdzētu meditācijā. Lai cilvēks varētu sevi attīstīt, tikt atbrīvots no savas nespējas ( avidya ) un būt izglābts, viņam ļoti daudz jāstrādā ar jogas palīdzību.
Jogu tās senākajā izpratnē var skaidrot kā „ Pašatpestīšanas ceļu „ , izmantojot psihiski garīgas transcendentālas metodes, ko realizē pats cilvēks.
Pat Bhakti jogas mācībā, kurā cilvēks tiecas pēc savienošanās ar izvēlēto dievību, tiek pieņemts, ka iniciatīvai pielūgt dievišķo ir jānāk no paša cilvēka.
Vai pastāv neitrāla joga?
Nevar noraidīt to, ka daudzus jogas praktizētājus vada, nevis reliģiskā motivācija, bet gan vēlme pēc miesiskas labsajūtas. Jogas speciālisti šādu jogu nicinoši sauc par „ rietumu pop – jogu „. Šī joga , vienalga, vai tajā nodarbojas ar vingrošanu vai elpošanas vingrinājumiem, neakcentē reliģiskos jautājumus. Tas, kurš nepaliek tikai jogas sākuma līmenī un ar to sāk nodarboties ļoti nopietni, drīz vien sajūt hinduisma garu. Populārajā jogas iesācēju literatūrā var atrast gan vispārējas norādes par indiešu reliģisko pasauli, gan konkrētas asanas ( ķermeņa pozas ), kas tiek nosauktas indiešu dievību vārdos. Jogas žurnālos , ko var nopirkt kioskos, lielu daļu aprakstu aizņem garīgi jautājumi. Līdz ar to var secināt, ka pēdējos gadu desmitos joga ir pierādījusi, ka tā radusies uz hinduisma reliģisko uzskatu pamata. Tikai iesācēju līmenī joga izskatās neitrāla. Joga ir viena no austrumu reliģiju sastāvdaļām.
Vai var būt kristīgā joga?
Jogas jēdziens apzīmē visas meditācijas un askēzes formas, ar ko austrumu cilvēks tuvojas dievišķajam, lai ar to savienotos. Var rasties jautājums: vai jogu var uztvert citādi? Vai varētu būt runa par „ kristīgu jogu „? Reizēm pat var dzirdēt apgalvojumu, ka kristieši, nodarbojoties ar jogu, var kļūt par labākiem kristiešiem. Vai joga var bagātināt kristīgo ticību, vai arī tieši pretēji – jogas praktizēšana baznīcā noved pie skaidrības un kristīgā redzējuma zaudēšanas?
Pastāv vairāki iemesli, kāpēc kristīgās jogas tēma ir problemātiska:
– Joga uzsver cilvēka spēku, kas viņam ir jāīsteno, lai atvērtos Dievam vai dievišķajam;
Turpretī kristīgā ticība uzsver Dieva spēku, Dievs tuvojas cilvēkam, lai viņu atpestītu, atbrīvotu tikai Savas žēlastības dēļ.
– Joga uzsver „ iekšējo virzību „ un mistisko savienību ar Dievu vai dievišķo, kas tiks sasniegta;
Kristietība balstās uz vēsturisku notikumu – Dieva cilvēktapšanu. Pestīšana nenotiek iekšējās apgaismības ceļā, bet gan ticībā uz Jēzu Kristu. Sakramentos, īpaši Euharistijā, visa cilvēka miesa un dvēsele tiek savienota ar Dievu. Tāpēc tiekšanos uz svētumu kristietībā nevar pielīdzināt tam spēkam un pūlēm, kas nepieciešamas jogas praksē, jo kristietībā šīs pūles nozīmē atbildi uz jau notikušo glābšanu.
Klements Pīlārs, Austrija
Sagatavojusi Sv. Damiāna lūgšanu grupa un brāļi kapucīni
Paldies arī Jānim Lullem
Imprimatur
+ Janis Pujats
Rīgas arhibīskaps – metropolīts
2010.gada 26. aprīlis
Talsu Katoļu Baznīca 