… par Homeopātiju ?

  • Kritisks pārskats

Homeopātija 

    Daudzu mīlēta, pat ar reliģisku fanātismu aizstāvēta, zinātnieku apšaubīta vai pat apkarota, teologu kritiski analizēta – tik daudz ir viedokļu un strīdu par homeopātiju! Ko mēs zinām par terapiju, kas mūsdienās ir tik populāra? Maiga, alternatīva medicīna, maldi vai pat okulta buršanās – kas tā ir?

Kas ir homeopātija?

  • Homeopātijas pamatlicējs ir vācietis Dr. Samuēls Hānemans ( 1751 – 1843 );
  • Vārds „ homeopātija „ ņemts no grieķu  „ Homoios pathos „ , kas nozīmē „ līdzīgas ciešanas „ ;
  • Hānemans uzskatīja, ka ar tādām vielām, kas izraisa noteiktus simptomus ( ciešanas ) veselam cilvēkam, var dziedināt slimības, kas rada līdzīgas ciešanas vai simptomus;
  • Lai novērstu negatīvo blakusiedarbību, ārstniecisko vielu Hānemans atšķaidīja ļoti lielā ūdens vai spirta daudzumā;
  • Lai pastiprinātu pozitīvos spēkus, katrā atšķaidīšanas procesā viņš tinktūras vienmēr sakratīja, jo tādējādi gribēja atbrīvot garīgi efektīvākos spēkus, kas bija vielā. Šo darbību sauc par potencēšanu. Hānemans domāja, ka katra slimība ir traucēta dzīves spēka rezultāts, tāpēc tinktūrām vai medikamentiem , ko viņš gatavoja, bija jāietekmē šis dzīves spēks;
  • Hānemans bija pārliecināts, ka homeopātija ir vienīgā patiesā medicīnas māksla un ka ar to var dziedināt visas ķermeņa un prāta slimības. Viņš domāja, ka, lietojot homeopātiju, var dziedināt ne tikai slimības katram personīgi, bet arī visu cilvēci kopumā;
  • Klasiskajā homeopātijā ( t.i. homeopātija, kas līdz pat mūsdienām cik vien iespējams tiek gatavota pēc Hānemana kritērijiem ) tiek pieņemts, ka pret katru personu ir jāizturas citādāk un ka katram cilvēkam ir pieejams unikāls ārstniecības līdzeklis, kas viņu ir spējīgs dziedināt pilnībā.

   Homeopātiskajos medikamentos ar augstu potenci ( t.i. ļoti atšķaidītas ) nav ieraugāma neviena sākotnējās vielas molekula.

Vai homeopātijā ir kaut kas pozitīvs?

  • Hānemanam šķita, ka tikai skatoties uz visiem simptomiem kopumā – t.i. cilvēka ārējo izpausmi, ir iespējams rast preparātu – medikamentu, kas atbilst pacientam. Tāpēc homeopāti līdz pat mūsdienām koncentrējas uz saviem pacientiem kā personām un iedziļinās viņu dzīves gājuma niansēs. Homeopāts nevēlas uzzināt tikai par asins šūnu skaitu, viņš drīzāk varētu jautāt : „ Kāda ir šī persona, kāds ir šis cilvēks ? „
  • Homeopāti gūst daudz pozitīvu rezultātu, saviem pacientiem pievēršot īpašu uzmanību un attīstot dziļas sarunas. Šajā ziņā tradicionālo medicīnu homeopātija iepazīstina ar kaut ko labu un ieteicamu, jo tradicionālajā, oficiālajā medicīnas praksē pacientam ļoti bieži netiek izrādīta pietiekama uzmanība.

Kāpēc zinātniskā kritika pret homeopātiju ir tik skarba?

  • Lielākajā daļā gadījumu medikamenti tiek atšķaidīti tādā pakāpē, ka tajos vairs nevar atrast nekādas aktīvas vielas sastāvdaļas. Ja medikamenta indikācija ir augstāka par D23, tad tās sastāvā ir tikai tīrs spirts vai laktoze. Tas nozīmē, ka pašas vielas tur nemaz vairs nav. Zinātnieki norāda: „ Ja nav nekā, tad līdz ar to arī nekas nevar būt efektīvs ( izņemot cerību, ko dod šī terapija) „ ;
  • Uzskats, ka slēptie spēki vielā tiek pamodināti, tos sakratot un potencējot, ir pretrunā visiem zināmajiem  fizikas likumiem. Nav iespējams apstiprināt šāda veida garīgos efektus. Visi nejaušie homeopātu apliecinājumi par sensacionālajiem panākumiem, izmantojot homeopātiskos līdzekļus, tagad, pēc rūpīgas pārbaudes, ir atzīti par maldiem;
  • Pat 200 pēc homeopātijas izgudrošanas joprojām nav iespējams pārliecināties par homeopātisko līdzekļu specifisko iedarbību uz pacientiem. Līdz pat šim laikam homeopātiskās ārstēšanas panākumi ir pielīdzināmi visām citām placebo terapijām;
  •  „ Dzīves spēka „ jēdziens, kas ir homeopātijas pamatā, ir spekulatīvs, to nav iespējams pārbaudīt;
  • Zinātnieku kritika ir tik skarba, jo homeopāti saka, ka tā ir balstīta uz zinātniskiem pamatiem. Patiesībā  homeopātija ir noslēgta uzskatu sistēma, kas ir imūna pret jebkāda veida kritiku.

Plaši izplatītie maldīgie priekšstati par homeopātiju

   Šodien homeopātija tiek uztverta kā „ vienkārši laba „ ,maiga, dabīga, uz augiem balstīta medicīna bez jebkādiem blakusefektiem. Taču patiesība drīzāk ir šāda:

  • Homeopātija nav dabīgā medicīna. Vielas netiek pasniegtas to dabīgajā formā. Tās ir ne tikai atšķaidītas, bet, saskaņā ar pašu homeopātu teikto, tiek mainīta arī to efektivitāte ( tās tiek potencētas, stimulētas );
  • Homeopātija nav bez blakusefektiem. Neatkarīgi no tā, vai placebo var būt blakus efekti, vielas, kas ir maz atšķaidītas ( līdz astotajai decimālpotencei ) , ir farmaceitiski aktīvas. Tās ir tās sauktās „ zemās potences „ , kas, ja tiek lietotas ilgākā laika periodā, var izraisīt pat smagus, negatīvus traucējumus;
  • Homeopātija nav balstīta uz augiem. Citu vielu vidū augi tiek lietoti tikai kā sākuma viela homeopātisko medikamentu sagatavošanai. Homeopātijā tiek izmantoti gandrīz visa veida materiāli, kas uz zemes ir sastopami: minerāli, indes, sintētiskie materiāli, dzīvnieki, ekskrementi, u.t.t.

Homeopātija un pasaules skatījums

  • Brīvmūrnieks Hānemans izveidoja homeopātiju, balstoties uz filozofiskajām idejām, kas veidojušās, balstoties uz neoplatonismu, hermētisku, renesanses ezotērisku un apgaismības laiku deismā;
  • Hānemans  Jēzu Kristu raksturoja kā „ ideālisku utopistu „ un pilnībā noraidīja ideju par cilvēku glābšanu un atjaunošanu caur Jēzus krustu. Viņš apgalvoja, ka homeopātijas veidolā viņam tika atklāta patiesā „ dziedināšanas „ mācība;
  • Klasiskā homeopātija, saskaņā ar Hānemanu, nav tik daudz „ dziedināšanas māksla „ , cik mācība par glābšanu. Vēlākos gados Hānemans interesējās par pirmatnējā cilvēka un cilvēces atjaunošanu caur homeopātijas mākslu;
  • Klasiskās homeopātijas pamatā esošais pasaules skatījums ir salīdzināms ar mūsdienās plaši izplatītā ezotēriskā pasaules uzskata pieņēmumiem. Tas ir iemesls, kāpēc homeopātija tiek raksturota kā „ pati par sevi ezotēriska dziedināšanas metode „.

Kas būtu jāievēro kristiešiem?

Mūsdienās tiek piedāvāta ne tikai pirmatnējā, klasiskā ( uz Hānemana atklājumiem ) balstītā homeopātija, bet arī modernā homeopātija. Lai gan šī modernā homeopātija ietver plašu tās variantu un speciālu formu klāstu, kam ar Hānemana terapiju nav nekā kopīga, kā vien nosaukums, tomēr kristiešiem būtu jāpieiet šai lietai kritiski, jo :

  • „ dzīves spēka „ ideja, kas ir homeopātijas izveidošanās pamatā, ir pretrunā ar kristieša izpratni par dzīvības noslēpumu;
  • apgalvojums, ka dažas homeopātiskās skolas psihiskas un garīgas problēmas var ārstēt arī ar medicīnas palīdzību, var izraisīt izšķirošu visur izplatītā materiālistiskā pasaules uzskata analīzi;
  • daudzas modernās homeopātijas formas ir saistītas ar citām ezotēriskajām terapijām un idejām ( piemēram, homeopātija un astroloģija, homeopātija un šamanisms, u.t.t. ) ;
  • ilgstoša saikne ar homeopātiju var atsvešināt cilvēku no Dieva un rosināt tādu domāšanas veidu, kas ir pakļauts ezotēriskajam pasaules skatījumam.

   Homeopātija ir tikai šķietama alternatīva materiālistiskajai, tradicionālajai medicīnai.

Vēl par kristīgu skatījumu uz homeopātiju lasiet šeit.

©Klements Pīlārs, Austrija

Sagatavojusi Sv. Damiāna lūgšanu grupa un brāļi kapucīni

Paldies arī Jānim Lullem

Imprimatur

+ Janis Pujats

Rīgas arhibīskaps – metropolīts

2010.gada 26. aprīlis

Advertisements